Par laimīgu dzīvi sauc tādu, kuras laikā cilvēks necieš no ķermeniskām vai garīgām kaitēm, kad viņš ir vesels un spēcīgs, enerģijas pilns, prasmīgs, viņu ciena citi cilvēki. Cilvēks ir laimīgs, ja viņam ir labs materiālais stāvoklis, kurš sagādā cilvēkam prieku; ja viņa darbības noved pie vēlamā rezultāta, un sniedz prieku par sasniegto. 
Dzīve skaitās auglīga, ja cilvēks vēl labu visām dzīvām radībām, nevēlas un neņem neko svešu, runā tikai patiesību, apzinās savu vietu pasaulē. Ja viņa runa ir mierīga, ja cilvēks veic darības veselā saprāta ietekmē, dzīve skaitās auglīga un pilnīga.
Ja cilvēks nestrīdās ne ar vienu, respektē cienījamus un patiesus cilvēkus, tiecās pēc zināšanām, saglabājot skaidru un tīru apziņu, godina viedus un vecākus cilvēkus, atturas no skaudības, spēj kontrolēt sevi un atturas no kaitīgiem ieradumiem, tāda cilvēka dzīve ir auglīga. Cilvēka dzīve skaitās laimīga, ja viņam ir laba atmiņa un skaidrs saprāts, ja cilvēks veic labvēlīgus rituālus, taču ja pieļauj necienīgu rīcību, tad nožēlo to. Ja cilvēks tiecas pēc zināšanām un miera, ja ir ieguvis zināšanas gan par garīgo pasauli, gan materiālo, tad šāda cilvēka dzīve uzskatāma par laimīgu. Viss pretējais tiek uzskatāms par nelaimīgu dzīvi.

Čaraka samhita, Sutrasthanas 30 nodaļa