Nebaidieties, ka Jūsu bērni Jūs neklausa. Baidieties, ka viņi visu laiku Jūs novēro.

Audzināšana nozīmē “gandrīz kā barošana”. Ar ko mēs barojam savus bērnus?

Ar gudrību, mīlestību pret cilvēkiem, spēku, radošu iedvesmu, ar atvērtību pasaulei, bezbailību, ģenialitāti, biznesa talantiem?

 Vai tas mums izdosies? Jā, bet tikai tādā gadījumā, ja mums pašiem piemīt iepriekš uzskaitītās īpašības. Pretējā gadījumā audzināšanas process pārvēršas par mēģinājumu pabarot ar nedzīviem produktiem, un to reklāmas rullīšiem – tukšu un veltīgu nodarbi.

 Tieši šī iemesla dēļ audzināšana – tā nav vardarbība pret bērna personību, nav kaut kādu vērtību un manieru uzspiešana. Tā ir pieaugušā darbs ar sevi, ar savu raksturu, dzīvesveidu, ieradumiem, un svarīgākais – ar sava prāta stāvokli.

 Pieaugušais var domāt, piemēram, ka viņš nodarbojas ar audzināšanu tad, kad lasa morāli nerātnajam resgalim smilšu kastē.  Bet patiesībā audzināšana ir tikpat nepārtraukts un gandrīz neapzināts process kā elpošana.

No Vēdiskās kultūras skatupunkta, mēs atnākam uz šo pasauli ne vienu reizi vien. Cilvēka raksturs un ierastie uzvedības modeļi ir ierobežoti ar pieredzi no iepriekšējām dzīvēm. Tādējādi var gadīties, ka ģimenē piedzimst bērns, kurš ar savām garīgajām vērtībām vai dzīves prasmēm ir spējīgāks par saviem vecākiem. Tāds bērns kļūs kā paraugs vecākiem, ja protams, viņiem pietiks gudrības ieraudzīt viņā Skolotāju. Tomēr astroloģijā tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no tā, cik lielus talantus parāda natālā dzimšanas karte, ar sagrautu otro māju (māja, kas atbild par vecāku ģimeni), cilvēks tā arī var neatvērties un nekļūt, piemēram, par lielisku ģēniju.

Dižena dvēsele, nokļūstot sabojātā ģimenes atmosfērā, var sevi, it kā, aizmirst un pārņemt vecāku dzīvesveidu (slinkumu, vardarbību, nelabvēlīgus ēšanas paradumus, tieksmi pēc alkohola, izvirtību u.tml.) un degradēties. Savu dzīves scenāriju bērns veido pēc spoguļa principa divos variantos: vai “Esmu tāds pat kā viņš/viņa”, vai arī “Es absolūti neesmu tāds kā viņš/viņa”. Bet abas šīs shēmas parāda, cik kolosālu ietekmi vecāku ģimene atstāj uz cilvēku. Vēdās saka, ka labāk slikti izpildīt savu “Dharmu” (dzīves pienākumi), nekā labi – svešu.

Ja gribat, lai bērns būtu labsirdīgs un līdzjūtīgs, - palīdziet cilvēkiem, piedodiet aizvainojumus, nodarbojieties ar labdarību, cieniet savus vecākus.

Ja vēlaties, lai bērns būtu radošs, -radiet: zīmējiet, rakstiet, dziediet, veidojiet.

Ja vēlaties, lai bērns realizētos sociālajā jomā, - nodarbojieties ar aktīvu uzņēmējdarbību, netērējiet laiku sēdēšanai sociālajos tīklos, dzīvojiet pilnīgu dzīvi, nebaidieties sākt visu no nulles, mācieties jebkurā vecumā.

Ja vēlaties, lai bērns dzīvo pārticībā, - attīstiet sevī pareizu attieksmi pret naudu kā pret materiālu enerģiju, mācieties redzēt iespējas veiksmīgai uzņēmējdarbībai – sabiedrībai noderīgiem projektiem.

Ja vēlaties, lai bērns būtu laimīgs ģimenes dzīvē, - mīliet savu laulāto šķīstībā un uzticībā, darot laimīgu katru mirkli, kas pavadīts kopā.